2012. gada 2. janv.

gads

Nu ko pirmais semestri man ir aizmuguras, kas man nav bijis tik viegls. Pirmo reizi mužā par kaut ko tā biju cīnijusies, bet es tam viegli tiku parī, jo man palīdzējam mani tuvie - ģiemen, puisis un draugi un arī dēļ viņiem es tagad esmu laimīga. Kādreiz man likās, kad man ir paveicies, bet tad es vel nezināju kāds spožums mani sagaida talāk. Es tikai lepojos ar sevi, cik tālu esmu tikusi un neesmu nekam atmetusi ar roku. Janvāris un parējie mēneši man garantē daudz smaga darba, bet man no tā nav bail, jo es pat to gaidu :) Tiksimies vel pēc laika, mīlīši!

2011. gada 30. nov.

sensācija

Esmu apņēmusies aizmirst visu, kas man ar kādu ir noticis un sākt visu no jauna :)

2011. gada 26. aug.

2011. gada 23. aug.

atver

Es tiešām ļoti sen šeit neesmu iemetusi ne acis, ne pirkstus. :] Daudzi man jautāja, kapēc vairs neapmeklēju blogu, kapec te nerakstu? Atbilde ir pavisam vienkārša esmu bijusi aizņemta, esmu bijusi laimīga un negribēju to citiem atklāt. Tagad man ir vienalga, mani sagaida smaga izvēle priekša. :) Bet vismaz es zinu, kad tas ko es izvelēšos būs vispareizākais lēmums, jo nepareizu nemaz nevar būt, mēs jau nepiedzimām ar plānu rokās.
Es gribu aiziet uz 1.septembti iečekot kada būs mana klase un iet majas un lai iet velviena vasara, vai tas nebūtu reāli? Šī ,tiešām, bija viena no vistrakakajām vasaraām ever, nopietni. Kur es ellē ratā tik neesmu pabijusi. Izlaidums norāva jumtu, jāņi vel trakāk, ballītes pie vārnas āsom, manas majas ballīte ahujenna un vel tikai zaļuballe. Es vienkārši satroju iedomajoties, kas tur notiks! Grobiņai būs lielas acis. :D

2011. gada 2. maijs

2011. gada 29. marts

fakti par par mani

*Ja Tu zini manu vārdu, tad tas vēl nenozīmē, ka Tu zini, kas es esmu!
*Mīlu visus, bet nepiederu nevienam. Esmu kā zvaigzne, bet nespīdu katram.
*Kad biju maza, biju princese.... ko es muldu?- joprojaam esmu!
*Neviens neteica ka būs viegli, bet tas nenozīmē ka nav vērts mēģināt!
*Iedomīga?-Nē! Vienkārši nepievēršu uzmanību lietām, kas man neliekas svarīgas.
*Es neesmu lelle! Man nav instrukciju!
*Es neticu brīnumiem, bet, krītot zvaigznēm, joprojām turpinu ievēlēties vēlēšanos.
*Es neesmu pūkains un balts, neesmu eņģelis, bet šī ir mana dzīve un mani noteikumi.
*Pamanīju, ka, ja uz dzīves mīnusiem skatos ar augstu paceltu vidējo pirkstu, tad sanāk tikai plusi.
*Es nevaru būt otrā! Un pat ne pirmā! Es varu būt tikai vienīgā!



....un beigu beigās Mani nepamet, - mani pazaudē..

2011. gada 30. janv.

Like U like




Es vispār te nebiju ienākusi. Pat nelasiju vairs jūsu blogus :(, bet es labojos. Es pacentos šodien daudz izlasīt, kaut arī man butu bijušas citas lietas, ko darīt , piemēram, paēst ;D.
Nu tā tad tā. Ja kādreiz es visas nedēlās nogales pavadiju liepāja, tad nu tagad visi šie joki beigušies, tagad es to daru grobiņā ar Kristu :). Un šādi ir labāk. Jo te ir Rīga. :D:D:D
Pēdejie jaunmi, kas ir bijuši ir nelielais izbrauciens ar Hertu. Vnk JĀ! Mes domajam, ka čalim kādi 16 vismaz baltās tiesības ir. Nē, bļēg 15 viņam :D Lab neko, domajām, pabraukasim te pat pa grobiņu. Nē, braucam jau uz Rolaviņas pusi, tad uz Dubeņiem. Nu neko - čill, pļapajam. Mašīna jau laba. Braucam pohuj. Esam pirms zirgu sliedēm,kad pekšni ienesamies kaut kāda ledus kupenā. Viss labi atri tikām arā, bet paris centimetri un mēs butu gravī, kur nevarētu tikt arā. Aizveda mūs atpakaļ uz centru, mes bijām nelietojamas, vēl šoka stavoklī. Un jā mašinai viss buferis sasists. :( Traki.
Nakamais, ko var pastastīt bija Elīzes 17. Sakumā biju atmetusi domu iet, bet beigās ar Hertu sarunājam, ka jaaiziet uz parīs stundām, kas man beigās ievilkās lidz 4iem no rīta. Sakumā pratīg pasēdējam pie Līgas ar Kristu. Tad tuvojas pulkst22 un sazvaniju Hertu, sarunājam visu un biju jau ceļā, viņai pretīm. Satikāmies un gajām. Sakumā nekā nebija, jo pec stundas, jau ģerbos,lai dotos mājas. Tad pec pārunas ar Gunu, neaizgāju majās, bet vel atnāca Krista ar Līgu šurp. :D Ballīte turpinajās Kristai. :D Velāk zvanijām lai brauc pakaļ, jo nevarejām vienu dabūt majās. ;DD
Tā neko vakar aizgajam uz halli. Beidzot redzēju, ka mans klasesbiedrs spelē. Bet nu labi, ja kādas 5min bija palikušas no spēles beigām. Vel mums plānos bija pipāt upīpi, bet labi, ka nesanāca, jo pēc mana pedeja atgadijuma, kaut kā nevel viņa. :DD Galva jau sāk sapēt iedomajities vien.:D Tad atbraucām uz grobiņu, mani te reāli divi cilvēki nogruzija, kad es skaitiju minūtes, lidz tikšu majās :D

Un tad vel dažas bildes no Elizes dz. un kkadas nepaķeksi. ;D